UZSĀKOT BŪVNIECĪBU, NO 1.NOVEMBRA FIZISKAI PERSONAI IR JĀNORĀDA FIANSĒJUMA AVOTS
2025.gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi), kas paredz, ka fiziskai personai kā būvniecības ierosinātājam, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), uzsākot būvniecību, jānorāda naudas izcelsme.
Ēnu ekonomikas ierobežošana
Šādi grozījumi normatīvajos aktos ir pieņemti, lai ierobežotu ēnu ekonomiku. Pēc publiski pieejamās informācijas vidējais ēnu ekonomikas apjoms Latvijā tiek novērtēts kā piektā daļa no iekšzemes kopprodukta un tieši būvniecība ir nozare, kas tiek uzskatīta kā “pelēkā zona”. Tiek uzskatīts, ka „pelēkajā zonā” notiek aptuveni trešdaļa būvniecības. Tieši fizisko personu būvdarbi visbiežāk nonāk ēnu ekonomikas riska zonā, tas rada nevienlīdzīgu konkurenci tiem būvniekiem, kuri vēlas maksāt visus nodokļus.
Kas mainās būvniecības ierosinātājam
Līdz ar grozījumiem Ēku būvnoteikumos katrai fiziskai personai, kura vēlēsies uzsākt, piemēram, privātmājas būvniecību vai lielākus pārbūves darbus, pirms būvdarbu uzsākšanas BIS būs jānorāda, no kādiem līdzekļiem būvniecība tiks finansēta. Šī informācija kļūs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), kas veiks tās analīzi.
Uzsākot būvniecību, ir jānorāda naudas izcelme, šī prasība attiecas uz tām būvniecības iecerēm, kurām ir paredzēts būvniecības administratīvais process (būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību) un neattiecas uz tām iecerēm, kurām nav nepieciešama būvniecības dokumentācija.
Valsts ieņēmuma dienesta loma naudas izcelsmes jautājumā
VID fizisko personu sniegto informāciju par būvdarbiem paredzētā finansējuma izcelsmi izmantos nodokļu administrēšanas procesā, izvērtējot fizisko personu nodokļu nenomaksas risku, t. sk. personas izdevumu atbilstību tās deklarētajiem ienākumiem u. c.
Nodokļu administrēšanas pasākumu ietvaros tiks izvērtēta personas sniegtā informācija, lai pārliecinātos, vai tā atbilst faktiskajiem apstākļiem (vai ir norādīts patiesais finansējuma avots). Proti, ja persona norādīs, ka finansējuma avots ir uzkrājumi no algota darba ienākumiem, tad VID izvērtēs, vai no personas ienākumiem šādi uzkrājumi varēja veidoties. Tāpat, ja persona norādīs saņemtu naudas līdzekļu dāvinājumu vai mantojumu, tad VID izvērtēs, vai dāvinātājam bija iespēja izsniegt dāvinājumu šādā apmērā un vai mantojuma atstājējam bija iespēja atstāt mantojumu norādītajā apmērā.
Ja, analizējot sniegto informāciju, VID radīsies šaubas par norādītā finansējuma patieso izcelsmi un iestāde negūs pārliecību, ka finansējuma avots varēja būt personas norādītais, tad tiks skaidrota patiesā naudas līdzekļu izcelsme un nepieciešamības gadījumā tiks veikti turpmāki nodokļu administrēšanas pasākumi.
Sankcijas no valsts puses, ja sniedz nepatiesu informāciju par naudas izcelsmi
Sods par nepatiesas naudas līdzekļu izcelsmes norādīšanu nav paredzēts. Tomēr personai jārēķinās, ja viņa nespēs pamatot naudas līdzekļu izcelsmi būvniecības finansēšanai, tad var tikt veikti nodokļu kontroles pasākumi, kā rezultātā viņai var aprēķināt papildus budžetā iemaksājamo nodokli un nokavējuma naudu.
VID uzskata, ka pienākums BIS norādīt informāciju par finansējuma izcelsmi būvniecības darbu veikšanai motivē nodokļu maksātājus norādīt patiesos naudas līdzekļu izcelsmes avotus, t. i., darbojas preventīvi. Personām jārēķinās ar to, ka viņu sniegtā informācija tiks izvērtēta, lai pārliecinātos, vai šādi naudas līdzekļi varēja būt.
Papildu nodokļu uzrēķins
VID var aprēķināt un likt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no summas, kuras izcelsmi persona nevar pierādīt. Papildus pamatparādam tiks aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kurā nodokļi nav maksāti, kā arī var tikt piemērota soda nauda.
Atsevišķos gadījumos, ja izvairīšanās no nodokļu nomaksas sasniedz lielus apmērus, personai var draudēt arī nopietnāka atbildība.
Kā fiziskai personai sagatavoties jaunajām prasībām?
Pirmkārt, uzsākot būvniecību, ir jānorāda naudas izcelme, ieteicams sakārtot dokumentus, pārliecinoties, ka var pierādīt visu naudas izcelsmi.
Otrkārt, nepieciešams izvairīties no skaidras naudas darījumiem.
Treškārt, kritiski izvērtēt savus uzkrājumus.
Ceturtkārt, konsultējieties ar speciālistu, ieteicams laikus vērsties pēc padoma pie advokāta, kurš ir specializējies šajā jautājumā.