NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀ DABAS TERITORIJĀ
Mūsdienās, iegādājoties nekustamo īpašumu, var būt situācijas, kad nekustamais īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas uzliek zināmus ierobežojumus jaunajam īpašniekam darbībām ar nekustamo īpašumu. Valsts īpaši aizsargā dabas vērtību un resursu saglabāšanu, aizsargā sugu un biotopu daudzveidību.
Līga Mačuka, SIA “Zvērinātu advokātu birojs LM LAW OFFICE” zvērināta advokāte
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas regulē likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā ir izveidotas 723 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes publicēto informāciju (sk.https://www.daba.gov.lv).
Atkarībā no teritoriju izveides un aizsardzības mērķiem, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas iedala šādās kategorijās: nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis (aleja, dendroloģisks stādījums, ģeoloģisks vai ģeomorfoloģisks objekts), aizsargājama jūras teritorija.
Nacionālais parks
Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības.
Nacionālo parku galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, zinātniskās izpētes, izglītošanas un atpūtas organizēšana, kuru ierobežo dabas un kultūrvides aizsardzības mērķi.
Nacionālo parku teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālās zonās. Nacionālajos parkos ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citādas darbības. Pārējā nacionālo parku teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušās ainavas struktūru.
Nacionālie parki kalpo arī rekreācijai un tūrismam. Latvijas nacionālie parki – Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Rāznas Nacionālais parks, Slīteres Nacionālais parks.
Biosfēras rezervāts
Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.
Biosfēras rezervātu teritoriju atbilstoši aizsardzības un izmantošanas mērķiem iedala funkcionālajās zonās atkarībā no tajā atļautās saimnieciskās, rekreācijas, izglītojošās vai cita veida darbības, kas nav pretrunā ar šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un biosfēras rezervāta izveidošanas mērķi.
Latvijā ir viens biosfēras rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.
Dabas parks
Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.
Latvijā ir 42 dabas parki – Abavas senleja, Adamovas ezers, Aiviekstes paliene, Bauska, Beberbeķi, Bernāti, Cārmaņa ezers, Cirīša ezers, Daugavas ieleja, Daugavas loki, Doles sala, Dridža ezers, Driksnas sils, Dvietes paliene, Embūte, Engures ezers, Gaiziņkalns, Istras pauguraine, Kuja, Kurjanovas ezers, Laukezers, Medumu ezeraine, Milzukalns, Numernes valnis, Ogres ieleja, Ogres Zilie kalni, Pape, Piejūra, Pinku ezers, Ragakāpa, Riežupe, Salacas ieleja, Sauka, Silene, Svente, Svētes paliene, Talsu pauguraine, Tērvete, Užavas lejtece, Vecumu meži, Vilce un Zvārdes meži.
Aizsargājamie ainavu apvidi
Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus, kas ir būtiski aizsargājamo sugu un biotopu ekoloģisko funkciju nodrošināšanai, Latvijai raksturīgajai kultūrvidei un ainavas daudzveidībai, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu apsaimniekošanu.
Aizsargājamo ainavu apvidus ir teritorija daudzveidīgu ainavu un raksturīgas kultūrvides saglabāšanai, kā arī sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides nodrošināšanai un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanai.
Aizsargājamie ainavu apvidi Latvijā ir: Augšdaugava, Augšzeme, Ādaži, Kaučers, Koknese–Odziena, Nīcgales meži, Veclaicene, Vecpiebalga, Vestiena un Ziemeļgauja.
Dabas liegumi
Dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus.
Latvijā ir 335 dabas liegumi – Aizdumbles purvs, Aizkraukles purvs un meži, Aklais purvs, Akmeņdziru staignāji, Babītes ezers, Baltais purvs, Baltezera purvs, Baltmuižas purvs, Bardinska ezers, Barkavas ozolu audze, Bārtas meži, Bednes purvs, Bejas mežs u.c.
Aizsargājamās jūras teritorijas
Aizsargājamās jūras teritorijas ir vietas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai kontinentālajā šelfā, kuras izveidotas īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai.
Aizsargājamās jūras teritorijas – Ainaži-Salacgrīva, Akmensrags, Irbes šaurums, Nida-Pērkone, Rīgas līča rietumu piekraste, Selga uz rietumiem no Tūjas un Vitrupe-Tūja.
Dabas pieminekļi
Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
Lai nodrošinātu aizsargājamo koku un akmeņu saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija 10 metru rādiusā ap akmeņiem un teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas nosacījumi
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt ierobežojumi veikt noteiktas darbības šajā teritorijā. Darbības, kādas var veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ir noteiktas 2010.gada 16.martā Ministru kabineta noteikumos Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK Nr.264 noteikumi).
Ierobežojumi var būt dažādi atkarībā no teritorijas kategorijas, aizsardzības mērķa un teritorijā sastopamajām sugām un biotopiem. Piemēram, aizliegta kailcirte, noteikti aizliegumi vai ierobežojumi darbībām, kuru rezultātā tiek mainīts zemes lietošanas veids, piemēram, pļavas apmežošanas, būvniecības ierobežojums vai aizliegums u.tml. Daudzas iecerētās darbības realizējamas, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju. Tāpat nereti Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja ir nepieciešama, uzsākot būvniecības darbības minētajā teritorijā.
MK Nr.264 noteikumu 4.punkts paredz, ka izsargājamās teritorijās aizliegts: 1) ierīkot jaunus atkritumu poligonus; 2) audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus; 3) izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā (izņemot aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus); 4) lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, kā arī izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.
Aizsargājamo teritoriju un to funkcionālo zonu robežas attēlo vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Katrā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir noteikti konkrēti tās izmantošanas nocacījumi, par katru konkrēti sniegšu informāciju zemāk.
Dabas rezervāti
Dabas rezervāta stingrā režīma zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 1) teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole; 2) ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana; 3) būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 4) ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju: 1) zinātniskās pētniecības darbi, monitorings un meža inventarizācija; 2) ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana; 3) pārvietošanās pa dabā norādītiem maršrutiem; 4) ceļu rekonstrukcija.
Dabas rezervāta regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 1) teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole; 2) ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana; 3) pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem; 4) būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 5) ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana; 6) makšķerēšana; 7) savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces; 8) lauksaimnieciskā darbība lauksaimniecības zemēs, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un neuzarot palieņu un terašu pļavas u.c.
Nacionālie parki
Nacionālā parka dabas rezervāta (stingrā režīma) zonā ir aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 1) teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole; 2) ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana; 3) būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 4) ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana. Ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju: 1) zinātniskās pētniecības darbi, monitorings un meža inventarizācija; 2) ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana; 3) pārvietošanās pa dabā norādītiem maršrutiem; 4) ceļu rekonstrukcija.
Nacionālā parka zonā ir aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības: 1) teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole; 2) ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana; 3) pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem; 4) būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī renovācija būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 5) ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana; 6) makšķerēšana; 7) savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces; 8) lauksaimnieciskā darbība lauksaimniecības zemēs, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un neuzarot palieņu un terašu pļavas u.c.
MK Nr.264 noteikumi nosaka arī citus darbības aizliegumus šajā teritorijā.
Biosfēras rezervāti
Biosfēras rezervāta teritorijā aizliegts veikt šādas darbības:1) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem u.c.; 2) kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām; 3) uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu; 4) pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW; 5) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 6) veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām; 7) mainīt zemes lietošanas kategoriju; 8) būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas u.c.
MK Nr.264 noteikumi nosaka arī citus darbības aizliegumus šajā teritorijā.
Dabas liegumi
Dabas lieguma teritorijā aizliegts: 1) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem u.c.; 2) kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām; 3) dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 4) uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu; 4) bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas; 5) ierīkot purvos dzērveņu plantācijas; 6) veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu; 7) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 8) būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot, lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas u.c.
Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
Meža zemēs aizliegts: 1) veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam; 2) cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē; 3) ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus; 4) atjaunot mežu stādot vai sējot u.c.
MK Nr.264 noteikumi nosaka arī citus darbības aizliegumus šajā teritorijā.
Dabas parki
Dabas parka teritorijā aizliegts: 1) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem u.c.; 2) kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām; 3) dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus; 4) nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs; 5) uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu; 6) ierīkot jaunas iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē; 7) cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus u.c.
Šajā teritorijā ir aizliegts arī būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, kā arī veikt to rekonstrukciju un renovāciju atļauts ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos: 1) lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu dabas parkā; 2) lai atjaunotu upju dabisko tecējumu un ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģisko režīmu; 3) lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu veikšanu u.c.
Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai gadījumos, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.
MK Nr.264 noteikumi nosaka arī citus darbības aizliegumus šajā teritorijā.
Aizsargājamo ainavu apvidi
Aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts: 1) ainaviski vērtīgās teritorijās, ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti; 2) nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem u.c.; 3) dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija; 4) veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem, ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām; 5) bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas: – ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus); – veicot ceļu rekonstrukciju, mainīt ainavisko ceļu (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) trases novietojumu; – uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu u.c.
Ja tiek veikta jebkura būvniecība, vietējai pašvaldībai ir tiesības saistošajos noteikumos noteikt papildu prasības, lai saglabātu esošās ainavas raksturu un vērtību.
Dabas pieminekļi
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts: 1) veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība; 2) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; 3) mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu; 4) kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem u.c.
Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts: 1) veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu; 2) ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus) u.c.
MK Nr.264 noteikumi nosaka arī citus darbības aizliegumus šajā teritorijā.
Kas jāņem vērā, iegādājoties īpašumu īpašuma, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā
Nekustamā īpašuma juridiskā izpēte
Iegādājoties nekustamo īpašumu, ir jāveic tā juridiskā izpēte, jāpārliecinās vai nekustamajam īpašumam nav noteikti apgrūtinājumi, tai skaitā vai nekustamais īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teriorijā.
Informācija par īpašuma atrašanos īpaši aizsargājamā teritorijā ir pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē un pašvaldībās. Tāpat par to var pārliecināties zemesgrāmatā, tajā jābūt ierakstītam aprobežojumam par aizsargājamo teritoriju un tās robežām jābūt iezīmētām zemes robežu plānā. Dabas datu pārvaldības sistēmā „Ozols” kartes formātā var pārlūkot aizsargājamo teritoriju, mikroliegumu, aizsargājamo sugu un biotopu datus. Turpat iespējams ērti atlasīt informāciju pēc zemesgabala kadastra apzīmējuma, lai pārliecinātos, vai konkrētā zemes vienība atrodas aizsargājamā teritorijā.
Ko nozīmē ieraksts zemesgrāmatā – „aprobežojums – dabas liegums”? Šo ierakstu izdara reizē ar īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka daļa zemes vai visa zeme atrodas dabas liegumā, kur jāievēro attiecīgie dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tiem, kas zemi atguva īpašumā zemes reformas gaitā, šo ierakstu izdarīja, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu par zemes piešķiršanu. Zemes pārdošanas gadījumā aprobežojums tiek ierakstīts jaunā īpašnieka zemesgrāmatā.
Ja nekustamais īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tad īpašniekam ir jārēķinās, ka nekustamajam īpašumam var būt noteikti ierobežojumi darbībām šajā teritorijā, ko regulē likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Jāpārliecinās, kādas darbības var veikt šajā teritorijā, vai drīkst veikt saimniecisko darbību, būvēt nekustamajā īpašumā u.t.t. Nereti ir nepieciešams saņemt arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, lai veiktu kādas darbības šajā teritorijā. Arī veicot būvniecību, papildus var būt nepieciešams saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju.
Saimieciskās darbības ierobežojumi
Jāņem vērā, ka nekustamajam īpašumam, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, var būt noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. MK Nr.264 noteikumi nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, kas var būt dažādi atkarībā no teritorijas kategorijas, aizsardzības mērķa un teritorijā sastopamajām sugām un biotopiem. Var tikt ierobežota mežsaimnieciskā darbība, piemēram, aizliegta kailcirte, minerālmēslu un ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kā arī noteikti aizliegumi vai ierobežojumi darbībām, kuru rezultātā tiek mainīts zemes lietošanas veids, piemēram, pļavas apmežošanas, būvniecības ierobežojums vai aizliegums u.tml. Daudzas iecerētās darbības realizējamas, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
Ierobežojumus nosaka Ministru kabineta apstiprinātie aizsargājamo teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kas attiecināmi uz visām aizsargājamām teritorijām. Vairākām teritorijām, balstoties uz dabas aizsardzības plānu, ir izstrādāti un apstiprināti savi īpaši individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Tādēļ, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir jāveic izpēte, pārliecinoties vai nav ierobežota saimnieciskā darbība konkrētajā teritorijā.
Zemes īpašniekam likums nosaka pienākumus
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 24.pants nosaka zemes īpašnieka, kura zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, pienākumus. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir: 1) nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus; 2) ziņot aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai pašvaldībai par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.
Nekustamā īpašuma izslēgšana no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
Nekustamā īpašuma īpašnieks var pieteikt lūgumu Dabas aizsardzības pārvaldē par nekustamā īpašuma izslēgšanu no īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šāds lūgums tiks izpildīts tādā gadījumā, ja sertificēti eksperti būs atzinuši, ka uz zemes nav dabas vērtību un ka zemesgabala izslēgšana no teritorijas negatīvi neietekmē teritorijas viendabīgumu.
Nodokļi, zemes kadastrālā vērtība
Par zemi aizsargājamā teritorijā ir jāmaksā nodokļi, tomēr atsevišķām aizsargājamo teritoriju kategorijām ir piemērojams atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa.
Zemi dabas rezervātos un dabas rezervātu zonās, kur saimnieciskā darbība aizliegta ar likumu, ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek. Pārējās aizsargājamās teritorijās tiek
samazināta zemes kadastrālā vērtība, kuru ņem vērā, aprēķinot zemes nodokli.
Piemeram, Rīgas pašvaldībā tiek piemērots nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas 90 % apmērā piešķir nodokļa maksātājam par zemi, kas ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijā – dabas liegumā vai dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonā (lietošanas tiesību aprobežojums nostiprināts zemesgrāmatā), ja nekustamais īpašums tiek apsaimniekots atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvo aktu prasībām un bez ierobežojuma pieejams sabiedrībai.
Zemes īpaši aizsargājamā teritorijā pirkšana, pārdošana, dāvināšana un noma
Nekustamo īpašumu īpaši aizsargājamā teritorijā var pirkt, pārdot, dāvināt un nomāt, bet pastāv atsevišķi noteikumi, kuri ir jāievēro, veicot minētās darbības.
Valsts pirmpirkuma tiesības īpašuma atsavināšanas gadījumā
Gadījumā, ja persona vēlas atsavināt nekustamo īpašumu, valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemi, kas atrodas: 1) dabas rezervātos; 2) dabas liegumos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās; 3) dabas pieminekļos (izņemot aizsargājamos kokus un aizsargājamos akmeņus (dižakmeņus)), ja šajos dabas pieminekļos nav nodalītas funkcionālās zonas; 4) dabas liegumu, nacionālo parku, biosfēras rezervātu, dabas parku, dabas pieminekļu un aizsargājamo ainavu apvidu dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās.
Par nodomu nekustamo īpašumu atsavināt ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvaldi, tāpat ir jāsaņem atzinums par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu.
Dāvinājums un noma
Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības savu īpašumu gan dāvināt, gan iznomāt. Jaunais īpašnieks iegūs zemi ar visiem jau esošajiem aprobežojumiem. Zemi drīkst arī iznomāt, nomas līgumā paredzot nomnieka pienākumus attiecībā uz dabas aizsardzības prasībām