Daļēji raksts publicēts laikrakstā Dienas Bizness 2016.gada 15.novembrī

TREŠO VALSTU PILSOŅU NODARBINĀŠANA LATVIJĀ

Juridiskā biroja LM LAW OFFICE juriste Līga Mačuka norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem ES pilsoņi var brīvi pārvietoties ES teritorijā un strādāt kādā no ES dalībvalstīm gandrīz bez ierobežojumiem. Katra dalībvalsts var noteikt savos nacionālajos aktos atsevišķas prasības nodarbinātības īstenošanai. ES pilsoņiem, lai ieceļotu un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Ja vēlas uzturēties Latvijā ilgtermiņā, tad tam tikai ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) un jāsaņem reģistrācijas apliecība, pārējie noteikumi tiek piemēroti tādi paši kā Latvijas pilsoņiem.

Savukārt trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai Latvijā pastāv daudz ierobežojumu gan ieceļošanai (vīza), gan uzturēšanās (uzturēšanās atļauja), gan nodarbinātībai (tiesības uz nodarbinātību). Tāpat arī darba devējs uzņemas pilnu atbildību gan par trešo valstu pilsoņa nodarbināšanu, gan par uzturēšanos (dzīvesvieta, veselības aprūpe), gan nepieciešamības gadījumā – izraidīšanas izdevumi.

Līga Mačuka norāda, ka uzņēmējam, kurš vēlas nodarbināt Latvijā trešo valstu pilsoņus būs jāievēro Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Pirmkārt, darba devējam nepieciešams saprast uz kāda līguma pamata tiks nodarbināts trešo valstu pilsonis, nepieciešamības gadījumā reģistrēt brīvu darbavietu.

Trešo valstu pilsoni var nodarbināt uz darba līguma pamata vai uz cita civiltiesiskā līguma pamata (piemēram, uzņēmuma līgums).

Saskaņā ar 2014.gada 28.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” 3.punktu, ja darba devējs Latvijā vēlas nodarbināt trešo valstu pilsoni uz darba līguma pamata, viņš Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē piesaka brīvu darbavietu. Pēc darbavietas pieteikšanas tai jābūt brīvai ne mazāk par mēnesi līdz dienai, kad darba devējs vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam. Juriste Līga Mačuka norāda, ka Eiropas Savienības pilsoņu nodarbinātībai nav ierobežojumu, bet trešo valstu pilsoņus drīkst pieņemt darbā tikai vakancēs, kas mēneša laikā nav aizpildāmas ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Šādas vakances ir oficiāli jāreģistrē NVA Nacionālajā CV un vakanču datubāzē.

Darba devējam nav jāpiesaka aģentūrā brīva darbavieta, ja trešā valstu pilsoņa nodarbināšana paredzēta, noslēdzot uzņēmuma līgumu, vai, ja trešo valstu pilsonim izsniegta termiņuzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza kā komercreģistrā reģistrētam individuālajam komersantam, valdes vai padomes loceklim, prokūristam, administratoram, likvidatoram vai personālsabiedrības biedram, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personai, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai pašnodarbinātai personai.

Otrkārt, jāsaprot vai darbinieks tiks nodarbināts īstermiņa darbam vai ilgtermiņa darbam.

Trešo valstu pilsoņu īstermiņa nodarbinātībai (līdz 90 dienām 180 dienu laikā) (piemēram, sporta treneris, profesionālais sportists, vērtētājs, mākslinieks u.c.) darba devējam un trešo valstu pilsonim jāveic šādas darbības:

  1. darba devējs iesniedz ielūguma pieprasījumu PMLP (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem);
  2. trešās valsts pilsonis Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniedz dokumentus vīzas pieprasīšanai. Tiesības uz nodarbinātību piešķir PMLP – pēc vīzas izsniegšanas ārzemniekam. Informācijas par tiesībām uz nodarbinātību tiek iekļauta vīzā;
  3. trešo valstu pilsonis reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs.

Trešo valstu pilsoņu ilgtermiņa nodarbinātībai (no 90 dienām 180 dienu periodā) darba devējam un trešo valstu pilsonim jāveic šādas darbības:

  1. darba devējs reģistrē vakanci NVA;
  2. iesniedz PMLP izsaukuma pieprasījumu (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem);
  3. trešo valstu pilsonis Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas un tiesības un nodarbinātību saņemšanai. Uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību izsniedz PMLP.
  4. Trešo valstu pilsonis reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs.

Līga Mačuka skaidro, ka trešo valstu pilsoņu īslaicīgai nodarbinātībai darba devējs PMLP iesniedz ielūguma pieprasījumu, bet ilglaicīgai nodarbinātībai – izsaukuma pieprasījumu. Apstiprināts ielūgums kalpo par pamatu vīzas un tiesību uz nodarbinātību piešķiršanai. Savukārt apstiprināts izsaukums kalpo par pamatu vīzas (ieceļošanai), uzturēšanās atļaujas un tiesību uz nodarbinātību piešķiršanai.

Ilglaicīgai nodarbinātībai trešās valsts pilsonim ir nepieciešama uzturēšanās atļauja, ko trešo valstu pilsoņi, kas ilgstoši uzturas Eiropas Savienībā, pieprasa un saņem PMLP, bet pārējie trešo valstu pilsoņi pieprasa Latvijas vēstniecībā un saņem PMLP pēc ierašanās Latvijas Republikā. Eiropas Savienības pilsoņiem sākotnēji tiek izsniegta Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība, bet pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās – pastāvīgās uzturēšanās apliecība. Sākotnēji trešo valstu pilsonim tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, bet pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās un valsts valodas pārbaudījuma nokārtošanas (vismaz A2 līmenī) – pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Vīza kopā ar tiesībām uz nodarbinātību var būt par pamatu īslaicīgai nodarbinātībai. Vīza tiek izsniegta uz apstiprināta ielūguma pamata.

Trešo valstu pilsoņu tiesības uz nodarbinātību apliecina ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā, neizsniedzot atsevišķu dokumentu (darba atļauju).

Treškārt, uzņēmējam trešās valsts pilsonim būs jānodrošina normatīvajos aktos noteiktā darba samaksa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.550 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamajiem finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību” 11.punktu ilglaicīgas uzturēšanās gadījumā nepieciešamajai finanšu līdzekļu apmēram mēnesī ir jābūt – darba samaksa Latvijas Republikā atbilstoši strādājošo mēneša vidējai bruto samaksai iepriekšējā gadā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju), ja trešās valsts pilsonis prasa uzturēšanos atļauju saistībā ar nodarbinātību.

Šo faktu apliecina darba līgums starp darba devēju un trešās valsts pilsoni.

Ceturtkārt, darba devējam būs jānodrošina Darba likumā noteiktās prasības.

Pieņemot darbā trešās valsts pilsoni un nokārtojot nodarbinātībai nepieciešamās formalitātes, darba devējam būs jānodrošina darba likumā noteiktās prasības tādas pašas kā Latvijas pilsoņiem – jānodrošina atbilstoši darba apstākļi, darba samaksa, Darba likumā noteiktās veselības pārbaudes u.t.t.

Pieckārt, nepieciešama apdrošināšana un veselības pārbaude.

Ieceļošanai Latvijā, trešās valsts pilsonim būs nepieciešama apdrošināšanas polise, kā arī būs jāsaņem vienreizējais ārsta atzinums, ka trešās valsts pilsonis neslimo ar tuberkulozi. Darba devējs ar trešās valsts pilsoni var vienoties, kas segs šīs radušās izmaksas.

Sestkārt, aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijā.

Nodarbinot personu, kurai nav tiesības uzturēties Latvijā, darba devējs būs saucams pie atbildības saskaņā ar Krimināllikumu un Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Darba devējs nav saucams pie atbildības par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja dokuments ir bijis viltots un darba devējs par to nav zinājis.

Mazliet cita procedūra uzņēmējam būs tad, ja trešās valsts pilsonis jau atrodas Latvijā. Tad sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai trešās valsts pilsonis uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā. Ievērojot Darba likuma 37. panta astoto, devīto, desmito, vienpadsmito daļu, ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir darba atļauja, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

Ņemot vērā minēto, Līga Mačuka norāda, ka trešās valsts pilsoņu nodarbināšana ir komplicēta un prasa lielu pūļu ieguldīšanu, bet to var paveikt! Juridiskais birojs LM LAW OFFICE sagatavos visus nepieciešamos dokumentus, lai trešās valsts pilsonis varētu strādāt Latvijā, kā arī pārstāvēs visās valsts un pašvaldības iestādēs.

Trešo valstu pilsoņu nodarbināšana Latvijā